6. Paṭiccasamuppādavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

225. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

226. Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katame avijjāpaccayā saṅkhārā? Puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro, kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro.

Tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā – ayaṃ vuccati ‘‘puññābhisaṅkhāro’’.

Tattha katamo apuññābhisaṅkhāro? Akusalā cetanā kāmāvacarā – ayaṃ vuccati ‘‘apuññābhisaṅkhāro’’.

Tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā arūpāvacarā – ayaṃ vuccati ‘‘āneñjābhisaṅkhāro’’.

Tattha katamo kāyasaṅkhāro? Kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro, vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro, manosañcetanā cittasaṅkhāro. Ime vuccanti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’.

227. Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

228. Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’ . Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro mahābhūtā, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ’’.

229. Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ’’.

230. Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso? Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso – ayaṃ vuccati ‘‘saḷāyatanapaccayā phasso’’.

231. Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

232. Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā? Rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā’’.

233. Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ’’.



6. 缘起分别
1. 经分别
225. 无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘六处，六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死愁悲苦忧恼。如是此纯大苦蕴集起。
226. 其中什么是无明？不知苦，不知苦集，不知苦灭，不知趣苦灭道 - 这称为"无明"。
其中什么是无明缘行？福行、非福行、不动行、身行、语行、心行。
其中什么是福行？欲界、色界善思，由布施所成、由持戒所成、由修习所成 - 这称为"福行"。
其中什么是非福行？欲界不善思 - 这称为"非福行"。
其中什么是不动行？无色界善思 - 这称为"不动行"。
其中什么是身行？身思是身行，语思是语行，意思是心行。这些称为"无明缘行"。
227. 其中什么是行缘识？眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识 - 这称为"行缘识"。
228. 其中什么是识缘名色？有名，有色。其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"名"。其中什么是色？四大种及四大种所造色 - 这称为"色"。如是此名与此色。这称为"识缘名色"。
229. 其中什么是名色缘六处？眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处 - 这称为"名色缘六处"。
230. 其中什么是六处缘触？眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意触 - 这称为"六处缘触"。
231. 其中什么是触缘受？眼触生受、耳触生受、鼻触生受、舌触生受、身触生受、意触生受 - 这称为"触缘受"。
232. 其中什么是受缘爱？色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱 - 这称为"受缘爱"。
233. 其中什么是爱缘取？欲取、见取、戒禁取、我语取 - 这称为"爱缘取"。

234. Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Bhavo duvidhena – atthi kammabhavo, atthi upapattibhavo. Tattha katamo kammabhavo? Puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro, āneñjābhisaṅkhāro – ayaṃ vuccati ‘‘kammabhavo’’. Sabbampi bhavagāmikammaṃ kammabhavo.

Tattha katamo upapattibhavo? Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo, saññābhavo, asaññābhavo, nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo, catuvokārabhavo, pañcavokārabhavo – ayaṃ vuccati ‘‘upapattibhavo’’. Iti ayañca kammabhavo, ayañca upapattibhavo. Ayaṃ vuccati ‘‘upādānapaccayā bhavo’’.

235. Tattha katamā bhavapaccayā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo , āyatanānaṃ paṭilābho – ayaṃ vuccati ‘‘bhavapaccayā jāti’’.

236. Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ? Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko – ayaṃ vuccati ‘‘jarā’’.

Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā [kālaṃkiriyā (ka.)] khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo – idaṃ vuccati ‘‘maraṇaṃ’’. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇaṃ’’.

237. Tattha katamo soko? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘soko’’.

238. Tattha katamo paridevo? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa , rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṃ – ayaṃ vuccati paridevo’’.

239. Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘dukkhaṃ’’.

240. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ, cetasikaṃ dukkhaṃ, cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘domanassaṃ’’.

241. Tattha katamo upāyāso? Ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘upāyāso’’.



234. 其中什么是取缘有？有有两种：有业有，有生有。其中什么是业有？福行、非福行、不动行 - 这称为"业有"。一切趣向有的业是业有。
其中什么是生有？欲有、色有、无色有、想有、无想有、非想非非想有、一蕴有、四蕴有、五蕴有 - 这称为"生有"。如是此业有与此生有。这称为"取缘有"。
235. 其中什么是有缘生？凡诸有情于彼彼有情群中，生、产生、入胎、出生，诸蕴显现，诸处获得 - 这称为"有缘生"。
236. 其中什么是生缘老死？有老，有死。其中什么是老？凡诸有情于彼彼有情群中，老、衰老、齿落、白发、皮皱、寿命损减、诸根衰熟 - 这称为"老"。
其中什么是死？凡诸有情从彼彼有情群中，死亡、逝去、破坏、消失、命终、死、作时、诸蕴破坏、身体弃舍、命根断绝 - 这称为"死"。如是此老与此死。这称为"生缘老死"。
237. 其中什么是愁？为亲属灾难所触，或为财富灾难所触，或为疾病灾难所触，或为戒德灾难所触，或为见解灾难所触，或为任何灾难所遭遇，或为任何苦法所触，愁、忧愁、忧愁性、内愁、内忧愁、心烧恼、忧、愁箭 - 这称为"愁"。
238. 其中什么是悲？为亲属灾难所触，或为财富灾难所触，或为疾病灾难所触，或为戒德灾难所触，或为见解灾难所触，或为任何灾难所遭遇，或为任何苦法所触，哀叹、悲叹、哀叹性、悲叹性、言语哀叹、言语悲叹、言语哀叹性、言语悲叹性 - 这称为"悲"。
239. 其中什么是苦？凡身体的不适、身体的苦、身触所生的不适苦、身触所生的不适苦受 - 这称为"苦"。
240. 其中什么是忧？凡心理的不适、心理的苦、意触所生的不适苦、意触所生的不适苦受 - 这称为"忧"。
241. 其中什么是恼？为亲属灾难所触，或为财富灾难所触，或为疾病灾难所触，或为戒德灾难所触，或为见解灾难所触，或为任何灾难所遭遇，或为任何苦法所触，恼、忧恼、恼性、忧恼性 - 这称为"恼"。

242. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti. Tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

1. Paccayacatukkaṃ

243. Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Paccayacatukkaṃ.

2. Hetucatukkaṃ



242. 如是此纯大苦蕴集起，如是此纯大苦蕴会合、聚集、和合、显现。因此说"如是此纯大苦蕴集起"。
经分别。
2. 阿毗达摩分别
1. 四缘
243. 无明缘行，行缘识，识缘名，名缘第六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘识，识缘名，名缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘第六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
四缘。
2. 四因

244. Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso nāmahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ , nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Hetucatukkaṃ.

3. Sampayuttacatukkaṃ



244. 无明缘行无明为因，行缘识行为因，识缘名识为因，名缘第六处名为因，第六处缘触第六处为因，触缘受触为因，受缘爱受为因，爱缘取爱为因；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行无明为因，行缘识行为因，识缘名识为因，名缘触名为因，触缘受触为因，受缘爱受为因，爱缘取爱为因；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行无明为因，行缘识行为因，识缘名色识为因，名色缘第六处名色为因，第六处缘触第六处为因，触缘受触为因，受缘爱受为因，爱缘取爱为因；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行无明为因，行缘识行为因，识缘名色识为因，名色缘六处名色为因，第六处缘触第六处为因，触缘受触为因，受缘爱受为因，爱缘取爱为因；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
四因。
3. 四相应

245. Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ , nāmapaccayā phasso nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānasampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Sampayuttacatukkaṃ.

4. Aññamaññacatukkaṃ



245. 无明缘行与无明相应，行缘识与行相应，识缘名与识相应，名缘第六处与名相应，第六处缘触与第六处相应，触缘受与触相应，受缘爱与受相应，爱缘取与爱相应；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行与无明相应，行缘识与行相应，识缘名与识相应，名缘触与名相应，触缘受与触相应，受缘爱与受相应，爱缘取与爱相应；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行与无明相应，行缘识与行相应，识缘名色与识相应之名，名色缘第六处与名色相应，第六处缘触与第六处相应，触缘受与触相应，受缘爱与受相应，爱缘取与爱相应；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行与无明相应，行缘识与行相应，识缘名色与识相应之名，名色缘六处与名相应之第六处，第六处缘触与第六处相应，触缘受与触相应，受缘爱与受相应，爱缘取与取相应；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
四相应。
4. 四互

246. Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmapaccayā phasso, phassapaccayāpi nāmaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Aññamaññacatukkaṃ.

Mātikā

247. Saṅkhārapaccayā avijjā…pe… viññāṇapaccayā avijjā…pe… nāmapaccayā avijjā…pe… chaṭṭhāyatanapaccayā avijjā…pe… phassapaccayā avijjā…pe… vedanāpaccayā avijjā…pe… taṇhāpaccayā avijjā…pe… upādānapaccayā avijjā…pe… avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Mātikā.

5. Paccayacatukkaṃ



246. 无明缘行，行缘无明；行缘识，识缘行；识缘名，名缘识；名缘第六处，第六处缘名；第六处缘触，触缘第六处；触缘受，受缘触；受缘爱，爱缘受；爱缘取，取缘爱；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘无明；行缘识，识缘行；识缘名，名缘识；名缘触，触缘名；触缘受，受缘触；受缘爱，爱缘受；爱缘取，取缘爱；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘无明；行缘识，识缘行；识缘名色，名色缘识；名色缘第六处，第六处缘名色；第六处缘触，触缘第六处；触缘受，受缘触；受缘爱，爱缘受；爱缘取，取缘爱；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
无明缘行，行缘无明；行缘识，识缘行；识缘名色，名色缘识；名色缘六处，第六处缘名色；第六处缘触，触缘第六处；触缘受，受缘触；受缘爱，爱缘受；爱缘取，取缘爱；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
四互。
摄颂
247. 行缘无明......识缘无明......名缘无明......第六处缘无明......触缘无明......受缘无明......爱缘无明......取缘无明......无明缘行，行缘识，识缘名，名缘第六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
摄颂。
5. 四缘

248. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



248. 什么是不善法？当不善心生起时，伴随喜悦，与邪见相应，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那时，无明缘行，行缘识，识缘名，名缘第六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。

249. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ [cetayitattaṃ (sī. ka.)] – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā’’.

Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesaggāho (bahūsu)] – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ’’.

Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘upādānapaccayā bhavo’’.

Tattha katamā bhavapaccayā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo – ayaṃ vuccati ‘‘bhavapaccayā jāti’’.

Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ? Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni – ayaṃ vuccati ‘‘jarā’’. Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yo tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘maraṇaṃ’’. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇaṃ’’.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti. Tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

250. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



249. 其中什么是无明？凡是不知、不见......无明障碍、痴、不善根 - 这称为"无明"。
其中什么是无明缘行？凡是思、思维、意向 - 这称为"无明缘行"。
其中什么是行缘识？凡是心、意、意识、心脏、白净、意、意处、意根、识、识蕴、相应意识界 - 这称为"行缘识"。
其中什么是识缘名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"识缘名"。
其中什么是名缘第六处？凡是心、意、意识、心脏、白净、意、意处、意根、识、识蕴、相应意识界 - 这称为"名缘第六处"。
其中什么是第六处缘触？凡是触、接触、已接触 - 这称为"第六处缘触"。
其中什么是触缘受？凡是心理的愉悦、心理的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这称为"触缘受"。
其中什么是受缘爱？凡是贪、贪著、顺从、随顺、喜、喜贪、心的贪著 - 这称为"受缘爱"。
其中什么是爱缘取？凡是见、邪见、见丛林、见荒野、见曲解、见动摇、见结、执取、固执、执著、妄执、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执取 - 这称为"爱缘取"。
其中什么是取缘有？除了取，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这称为"取缘有"。
其中什么是有缘生？凡是那些法的生、产生、出生、再生、显现 - 这称为"有缘生"。
其中什么是生缘老死？有老，有死。其中什么是老？凡是那些法的老、衰老、寿命损减 - 这称为"老"。其中什么是死？凡是那些法的消耗、衰亡、破坏、毁坏、无常、消失 - 这称为"死"。如是此老与此死。这称为"生缘老死"。
如是此纯大苦蕴集起。如是此纯大苦蕴会合、聚集、和合、显现。因此说"如是此纯大苦蕴集起"。
250. 在那时，无明缘行，行缘识，识缘名，名缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。

251. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Nāmapaccayā phassoti. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Ṭhapetvā phassaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’.

Tattha katamo nāmapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā phasso’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ , nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti , jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

253. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatananti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



251. 其中什么是无明？凡是不知、不见......无明障碍、痴、不善根 - 这称为"无明"。
其中什么是无明缘行？凡是思、思维、意向 - 这称为"无明缘行"。
其中什么是行缘识？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"行缘识"。
其中什么是识缘名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"识缘名"。
名缘触。其中什么是名？除了触，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这称为"名"。
其中什么是名缘触？凡是触、接触、已接触 - 这称为"名缘触"......因此说"如是此纯大苦蕴集起"。
在那时，无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘第六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
253. 其中什么是无明？凡是不知、不见......无明障碍、痴、不善根 - 这称为"无明"。
其中什么是无明缘行？凡是思、思维、意向 - 这称为"无明缘行"。
其中什么是行缘识？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"行缘识"。
其中什么是识缘名色？有名，有色。其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"名"。其中什么是色？眼处的积聚，耳处的积聚，鼻处的积聚，舌处的积聚，身处的积聚，或其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这称为"色"。如是此名与此色。这称为"识缘名色"。
名色缘第六处。有名，有色。其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"名"。其中什么是色？依止此色而意识界转起 - 这称为"色"。如是此名与此色。这称为"名色"。
其中什么是名色缘第六处？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"名色缘第六处"。
其中什么是第六处缘触？凡是触、接触、已接触 - 这称为"第六处缘触"......因此说"如是此纯大苦蕴集起"。

254. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

255. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo , yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Paccayacatukkaṃ.

6. Hetucatukkaṃ

256. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



254. 在那时，无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘六处，第六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。
255. 其中什么是无明？凡是不知、不见......无明障碍、痴、不善根 - 这称为"无明"。
其中什么是无明缘行？凡是思、思维、意向 - 这称为"无明缘行"。
其中什么是行缘识？凡是心、意、意识......相应意识界 - 这称为"行缘识"。
其中什么是识缘名色？有名，有色。其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"名"。其中什么是色？眼处的积聚，耳处的积聚，鼻处的积聚，舌处的积聚，身处的积聚，或其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这称为"色"。如是此名与此色。这称为"识缘名色"。
名色缘六处。有名，有色。其中什么是名？受蕴、想蕴、行蕴 - 这称为"名"。其中什么是色？四大种，以及依止此色而意识界转起 - 这称为"色"。如是此名与此色。这称为"名色"。
其中什么是名色缘六处？眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处 - 这称为"名色缘六处"。
其中什么是第六处缘触？凡是触、接触、已接触 - 这称为"第六处缘触"......因此说"如是此纯大苦蕴集起"。
四缘。
6. 四因
256. 在那时，无明缘行以无明为因，行缘识以行为因，识缘名以识为因，名缘第六处以名为因，第六处缘触以第六处为因，触缘受以触为因，受缘爱以受为因，爱缘取以爱为因；取缘有，有缘生，生缘老死。如是此纯大苦蕴集起。

257. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassahetukā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā phassahetukā’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā’’.

Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti’’ti.

258. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso nāmahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

259. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ’’.

Nāmapaccayā phasso nāmahetukoti. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Ṭhapetvā phassaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’.

Tattha katamo nāmapaccayā phasso nāmahetuko? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā phasso nāmahetuko’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.




257. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、以无明为因的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、以无明为因的行"。
其中什么是缘于行、以行为因的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、以行为因的识"。
其中什么是缘于识、以识为因的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识、以识为因的名"。
其中什么是缘于名、以名为因的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名、以名为因的第六处"。
其中什么是缘于第六处、以第六处为因的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、以第六处为因的触"。
其中什么是缘于触、以触为因的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于触、以触为因的受"。
其中什么是缘于受、以受为因的爱?贪、贪著......心的贪著 - 这被称为"缘于受、以受为因的爱"。
其中什么是缘于爱、以爱为因的取?见、见解......邪见处、颠倒执取 - 这被称为"缘于爱、以爱为因的取"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
258. 在那个时候,缘于无明有以无明为因的行,缘于行有以行为因的识,缘于识有以识为因的名,缘于名有以名为因的触,缘于触有以触为因的受,缘于受有以受为因的爱,缘于爱有以爱为因的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
259. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、以无明为因的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、以无明为因的行"。
其中什么是缘于行、以行为因的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为缘于行、以行为因的识。
其中什么是缘于识、以识为因的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识、以识为因的名"。
缘于名有以名为因的触。其中什么是名?除去触,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"名"。
其中什么是缘于名、以名为因的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于名、以名为因的触"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。

260. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

261. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukanti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

262. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ , chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



260. 在那个时候,缘于无明有以无明为因的行,缘于行有以行为因的识,缘于识有以识为因的名色,缘于名色有以名色为因的第六处,缘于第六处有以第六处为因的触,缘于触有以触为因的受,缘于受有以受为因的爱,缘于爱有以爱为因的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
261. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、以无明为因的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、以无明为因的行"。
其中什么是缘于行、以行为因的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、以行为因的识"。
其中什么是缘于识、以识为因的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识、以识为因的名色"。
缘于名色有以名色为因的第六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色、以名色为因的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名色、以名色为因的第六处"。
其中什么是缘于第六处、以第六处为因的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、以第六处为因的触"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
262. 在那个时候,缘于无明有以无明为因的行,缘于行有以行为因的识,缘于识有以识为因的名色,缘于名色有以名色为因的六处,缘于第六处有以第六处为因的触,缘于触有以触为因的受,缘于受有以受为因的爱,缘于爱有以爱为因的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

263. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukanti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho , saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ? Cakkhāyatanaṃ , sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ , jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassahetukā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā phassahetukā’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā’’.

Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Hetucatukkaṃ.

7. Sampayuttacatukkaṃ

Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



263. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、以无明为因的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、以无明为因的行"。
其中什么是缘于行、以行为因的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、以行为因的识"。
其中什么是缘于识、以识为因的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识、以识为因的名色"。
缘于名色有以名色为因的六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?四大种,以及依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色、以名色为因的六处?眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处 - 这被称为"缘于名色、以名色为因的六处"。
其中什么是缘于第六处、以第六处为因的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、以第六处为因的触"。
其中什么是缘于触、以触为因的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于触、以触为因的受"。
其中什么是缘于受、以受为因的爱?贪、贪著......心的贪著 - 这被称为"缘于受、以受为因的爱"。
其中什么是缘于爱、以爱为因的取?见、见解......邪见处、颠倒执取 - 这被称为"缘于爱、以爱为因的取"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
因四法。
相应四法
在那个时候,缘于无明有与无明相应的行,缘于行有与行相应的识,缘于识有与识相应的名,缘于名有与名相应的第六处,缘于第六处有与第六处相应的触,缘于触有与触相应的受,缘于受有与受相应的爱,缘于爱有与爱相应的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

265. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassasampayuttā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā phassasampayuttā’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā’’.

Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ’’ …pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

266. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā phasso nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā , vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

267. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ’’.

Nāmapaccayā phasso nāmasampayuttoti. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Ṭhapetvā phassaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’.

Tattha katamo nāmapaccayā phasso nāmasampayutto? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā phasso nāmasampayutto’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



265. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、与无明相应的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、与无明相应的行"。
其中什么是缘于行、与行相应的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、与行相应的识"。
其中什么是缘于识、与识相应的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识、与识相应的名"。
其中什么是缘于名、与名相应的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名、与名相应的第六处"。
其中什么是缘于第六处、与第六处相应的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、与第六处相应的触"。
其中什么是缘于触、与触相应的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于触、与触相应的受"。
其中什么是缘于受、与受相应的爱?贪、贪著......心的贪著 - 这被称为"缘于受、与受相应的爱"。
其中什么是缘于爱、与爱相应的取?见、见解......邪见处、颠倒执取 - 这被称为"缘于爱、与爱相应的取"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
266. 在那个时候,缘于无明有与无明相应的行,缘于行有与行相应的识,缘于识有与识相应的名,缘于名有与名相应的触,缘于触有与触相应的受,缘于受有与受相应的爱,缘于爱有与爱相应的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
267. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、与无明相应的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、与无明相应的行"。
其中什么是缘于行、与行相应的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、与行相应的识"。
其中什么是缘于识、与识相应的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识、与识相应的名"。
缘于名有与名相应的触。其中什么是名?除去触,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"名"。
其中什么是缘于名、与名相应的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于名、与名相应的触"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。

268. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

269. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttanti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

270. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



268. 在那个时候,缘于无明有与无明相应的行,缘于行有与行相应的识,缘于识有与识相应的名色之名,缘于名色有与名相应的第六处,缘于第六处有与第六处相应的触,缘于触有与触相应的受,缘于受有与受相应的爱,缘于爱有与爱相应的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
269. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、与无明相应的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、与无明相应的行"。
其中什么是缘于行、与行相应的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、与行相应的识"。
其中什么是缘于识、与识相应的名色之名?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识、与识相应的名色之名"。
缘于名色有与名相应的第六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色、与名相应的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名色、与名相应的第六处"。
其中什么是缘于第六处、与第六处相应的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、与第六处相应的触"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
270. 在那个时候,缘于无明有与无明相应的行,缘于行有与行相应的识,缘于识有与识相应的名色之名,缘于名色有与名相应的六处之第六处,缘于第六处有与第六处相应的触,缘于触有与触相应的受,缘于受有与受相应的爱,缘于爱有与爱相应的取;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

271. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatananti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Sampayuttacatukkaṃ.

8. Aññamaññacatukkaṃ

272. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



271. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明、与无明相应的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明、与无明相应的行"。
其中什么是缘于行、与行相应的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行、与行相应的识"。
其中什么是缘于识、与识相应的名色之名?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识、与识相应的名色之名"。
缘于名色有与名相应的六处之第六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?四大种,以及依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色、与名相应的六处之第六处?眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处 - 这被称为"缘于名色、与名相应的六处之第六处"。
其中什么是缘于第六处、与第六处相应的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处、与第六处相应的触"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
相应四法。
相互四法
272. 在那个时候,缘于无明有行,缘于行也有无明;缘于行有识,缘于识也有行;缘于识有名,缘于名也有识;缘于名有第六处,缘于第六处也有名;缘于第六处有触,缘于触也有第六处;缘于触有受,缘于受也有触;缘于受有爱,缘于爱也有受;缘于爱有取,缘于取也有爱;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

273. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamā saṅkhārapaccayāpi avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.

Tattha katamo viññāṇapaccayāpi saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayāpi saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayāpi viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayāpi viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmaṃ? Vedanākkhandho , saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamaṃ phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayāpi phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayāpi phasso’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā taṇhā’’.

Tattha katamā taṇhāpaccayāpi vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayāpi vedanā’’.

Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ? Yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā upādānaṃ’’.

Tattha katamā upādānapaccayāpi taṇhā? Yo rāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘upādānapaccayāpi taṇhā’’.

Tattha katamo upādānapaccayā bhavo? Ṭhapetvā upādānaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘upādānapaccayā bhavo’’.

Tattha katamā bhavapaccayā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbati pātubhāvo – ayaṃ vuccati ‘‘bhavapaccayā jāti’’.

Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ? Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni – ayaṃ vuccati ‘‘jarā’’. Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yo tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘maraṇaṃ’’. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇaṃ’’.


273. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明的行"。
其中什么是缘于行的无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"缘于行的无明"。
其中什么是缘于行的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为缘于行的识。
其中什么是缘于识的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于识的行"。
其中什么是缘于识的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识的名"。
其中什么是缘于名的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名的识"。
其中什么是缘于名的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名的第六处"。
其中什么是缘于第六处的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于第六处的名"。
其中什么是缘于第六处的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处的触"。
其中什么是缘于触的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于触的第六处"。
其中什么是缘于触的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于触的受"。
其中什么是缘于受的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于受的触"。
其中什么是缘于受的爱?贪、贪著......心的贪著 - 这被称为"缘于受的爱"。
其中什么是缘于爱的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于爱的受"。
其中什么是缘于爱的取?见、见解......邪见处、颠倒执取 - 这被称为"缘于爱的取"。
其中什么是缘于取的爱?贪......心的贪著 - 这被称为"缘于取的爱"。
其中什么是缘于取的有?除去取,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"缘于取的有"。
其中什么是缘于有的生?那些那些法的生、产生、出生、再生、显现 - 这被称为"缘于有的生"。
其中什么是缘于生的老死?有老,有死。其中什么是老?那些那些法的衰老、老朽、寿命的损减 - 这被称为"老"。其中什么是死?那些那些法的损坏、毁灭、破碎、消散、无常、消失 - 这被称为"死"。如是此老与此死。这被称为"缘于生的老死"。


Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti. Tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

274. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmapaccayā phasso, phassapaccayāpi nāmaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ , upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

275. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamā saṅkhārapaccayāpi avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamo viññāṇapaccayāpi saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayāpi saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayāpi viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayāpi viññāṇaṃ’’.

Nāmapaccayā phassoti. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Ṭhapetvā phassaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’.

Tattha katamo nāmapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā phasso’’ .

Tattha katamaṃ phassapaccayāpi nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘phassapaccayāpi nāmaṃ’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

276. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



如是此纯粹苦蕴的集起。此纯粹苦蕴的会合、会集、汇合、显现。因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
274. 在那个时候,缘于无明有行,缘于行也有无明;缘于行有识,缘于识也有行;缘于识有名,缘于名也有识;缘于名有触,缘于触也有名;缘于触有受,缘于受也有触;缘于受有爱,缘于爱也有受;缘于爱有取,缘于取也有爱;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
275. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明的行"。
其中什么是缘于行的无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"缘于行的无明"。
其中什么是缘于行的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行的识"。
其中什么是缘于识的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于识的行"。
其中什么是缘于识的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"缘于识的名"。
其中什么是缘于名的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名的识"。
缘于名有触。其中什么是名?除去触,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"名"。
其中什么是缘于名的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于名的触"。
其中什么是缘于触的名?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"缘于触的名"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
276. 在那个时候,缘于无明有行,缘于行也有无明;缘于行有识,缘于识也有行;缘于识有名色,缘于名色也有识;缘于名色有第六处,缘于第六处也有名色;缘于第六处有触,缘于触也有第六处;缘于触有受,缘于受也有触;缘于受有爱,缘于爱也有受;缘于爱有取,缘于取也有爱;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

277. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro.

Tattha katamā saṅkhārapaccayāpi avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamo viññāṇapaccayāpi saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayāpi saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo , kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ’’.

Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho , saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatananti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamaṃ phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



277. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明的行"。
其中什么是缘于行的无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"缘于行的无明"。
其中什么是缘于行的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行的识"。
其中什么是缘于识的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于识的行"。
其中什么是缘于识的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识的名色"。
缘于名色也有识。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名色的识"。
缘于名色有第六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名色的第六处"。
其中什么是缘于第六处的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于第六处的名色"。
其中什么是缘于第六处的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处的触"。
其中什么是缘于触的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于触的第六处"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。

278. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayāpi avijjā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayāpi vedanā; taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā; upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



278. 在那个时候,缘于无明有行,缘于行也有无明;缘于行有识,缘于识也有行;缘于识有名色,缘于名色也有识;缘于名色有六处,缘于第六处也有名色;缘于第六处有触,缘于触也有第六处;缘于触有受,缘于受也有触;缘于受有爱,缘于爱也有受;缘于爱有取,缘于取也有爱;缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。

279. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamā saṅkhārapaccayāpi avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamo viññāṇapaccayāpi saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayāpi saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ’’.

Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ’’.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ – idaṃ vuccati ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ’’.

Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ? Atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘nāmaṃ’’. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cakkhāyatanassa upacayo, sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo, kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘rūpaṃ’’. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamaṃ phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ’’.


279. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于无明的行"。
其中什么是缘于行的无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"缘于行的无明"。
其中什么是缘于行的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于行的识"。
其中什么是缘于识的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为"缘于识的行"。
其中什么是缘于识的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为名。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于识的名色"。
缘于名色也有识。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色的识?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于名色的识"。
缘于名色有六处。有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?四大种,以及依止于此色而意识界转起 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"名色"。
其中什么是缘于名色的六处?眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处 - 这被称为"缘于名色的六处"。
其中什么是缘于第六处的名色?有名,有色。其中什么是名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"名"。其中什么是色?眼处的积聚,耳处的积聚,鼻处的积聚,舌处的积聚,身处的积聚,或者其他任何由心所生、以心为因、由心所起的色 - 这被称为"色"。如是此名与此色。这被称为"缘于第六处的名色"。
其中什么是缘于第六处的触?接触、接触性、已接触性 - 这被称为"缘于第六处的触"。
其中什么是缘于触的第六处?心、意、意识......相应的意识界 - 这被称为"缘于触的第六处"。


Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Aññamaññacatukkaṃ.

9. Akusalaniddeso

280. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

281. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro…pe….

Tattha katamo taṇhāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘taṇhāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

282. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

283. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati avijjā…pe….

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



其中什么是缘于触的受?心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"缘于触的受"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
相互四法。
9. 不善的解说
280. 什么是不善法?在什么时候,不善心生起,伴随喜悦,与见解相应,有行......伴随喜悦,与见解不相应,以色为所缘......伴随喜悦,与见解不相应,有行,以色为所缘或以声为所缘或以香为所缘或以味为所缘或以触为所缘或以法为所缘,或者缘于任何其他,在那个时候,缘于无明有行,缘于行有识,缘于识有名,缘于名有第六处,缘于第六处有触,缘于触有受,缘于受有爱,缘于爱有胜解,缘于胜解有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
281. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为"无明"。
其中什么是缘于无明的行?意志、思虑、思虑性 - 这被称为缘于无明的行......
其中什么是缘于爱的胜解?心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"缘于爱的胜解"。
其中什么是缘于胜解的有?除去胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"缘于胜解的有"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。
282. 什么是不善法?在什么时候,不善心生起,伴随舍,与见解相应,以色为所缘或以声为所缘或以香为所缘或以味为所缘或以触为所缘或以法为所缘,或者缘于任何其他,在那个时候,缘于无明有行,缘于行有识,缘于识有名,缘于名有第六处,缘于第六处有触,缘于触有受,缘于受有爱,缘于爱有取,缘于取有有,缘于有有生,缘于生有老死。如是此纯粹苦蕴的集起。
283. 其中什么是无明?不知、不见......无明暗昧、愚痴、不善根 - 这被称为无明......
其中什么是缘于触的受?心的非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐感受、心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"缘于触的受"......因此说"如是此纯粹苦蕴的集起"。

284. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ , chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā , taṇhāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

285. Tattha katamā avijjā…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

286. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā paṭighaṃ, paṭighapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

287. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamaṃ vedanāpaccayā paṭighaṃ? Yo cittassa āghāto…pe… caṇḍikkaṃ asuropo [asulopo (syā.)] anattamanatā cittassa – idaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā paṭighaṃ’’ .

Tattha katamo paṭighapaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘paṭighapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

288. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha , tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā vicikicchā, vicikicchāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.




284. 什么是不善法？当不善心生起时，伴随着舍受，与邪见相应，有行作……乃至……伴随着舍受，与邪见不相应，以色为所缘……乃至……伴随着舍受，与邪见不相应，有行作，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于无明有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有爱，缘于爱有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
285. 其中什么是无明……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
286. 什么是不善法？当不善心生起时，伴随着忧受，与瞋恚相应，以色为所缘……乃至……伴随着忧受，与瞋恚相应，有行作，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于无明有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有瞋恚，缘于瞋恚有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
287. 其中什么是无明？凡是不知、不见……乃至……无明障、痴、不善根——这称为"无明"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的不快、心的苦，由心触所生的不快、苦的感受，由心触所生的不快、苦受——这称为"缘于触有受"。
其中什么是缘于受有瞋恚？凡是心的恼怒……乃至……暴躁、粗暴、心的不满——这称为"缘于受有瞋恚"。
其中什么是缘于瞋恚有胜解？凡是心的胜解、确信、确定——这称为"缘于瞋恚有胜解"。
其中什么是缘于胜解有有？除去胜解，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这称为"缘于胜解有有"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
288. 什么是不善法？当不善心生起时，伴随着舍受，与疑相应，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于无明有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有疑，缘于疑有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起

289. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamā vedanāpaccayā vicikicchā? Yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvidhāpatho [dvedhāpatho (sī. syā.)] saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhaṇā [apariyogāhanā (sī. syā. ka.)] chambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā vicikicchā’’.

Tattha katamo vicikicchāpaccayā bhavo? Ṭhapetvā vicikicchaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘vicikicchāpaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

290. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā uddhaccaṃ, uddhaccapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

291. Tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamaṃ vedanāpaccayā uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā uddhaccaṃ’’.

Tattha katamo uddhaccapaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘uddhaccapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Akusalaniddeso.

10. Kusalaniddeso



289. 其中什么是无明？凡是不知、不见……乃至……无明障、痴、不善根——这称为"无明"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的既非快乐也非不快乐，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受——这称为"缘于触有受"。
其中什么是缘于受有疑？凡是怀疑、犹豫、疑惑状态、迷惑、疑虑、两难、岔路、不确定、摇摆、徘徊、不深入、心的战栗、心的困惑——这称为"缘于受有疑"。
其中什么是缘于疑有有？除去疑，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这称为"缘于疑有有"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
290. 什么是不善法？当不善心生起时，伴随着舍受，与掉举相应，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于无明有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有掉举，缘于掉举有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
291. 其中什么是无明？凡是不知、不见……乃至……无明障、痴、不善根——这称为"无明"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的既非快乐也非不快乐，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受——这称为"缘于触有受"。
其中什么是缘于受有掉举？凡是心的掉举、不平静、心的散乱、心的动摇——这称为"缘于受有掉举"。
其中什么是缘于掉举有胜解？凡是心的胜解、确信、确定——这称为"缘于掉举有胜解"。
其中什么是缘于胜解有有？除去胜解，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这称为"缘于胜解有有"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
不善法解说完毕。
10. 善法解说

292. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

293. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso, amoho.

Tattha katamo alobho? Yo alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘alobho’’.

Tattha katamo adoso? Yo adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘adoso’’.

Tattha katamo amoho? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati ‘‘amoho’’. Ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe… viññāṇapaccayā nāmaṃ…pe… nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ…pe… chaṭṭhāyatanapaccayā phasso…pe… phassapaccayā vedanā…pe… ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo? Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā pasādo’’.

Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘pasādapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

294. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ , viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



292. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随着喜受，与智相应，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
293. 其中什么是善根？无贪、无瞋、无痴。
其中什么是无贪？凡是无贪、不贪婪、不贪婪状态、无欲、不染著、不染著状态、无贪欲、无贪、善根——这称为"无贪"。
其中什么是无瞋？凡是无瞋、不瞋恚、不瞋恚状态、无恼害、无害、无瞋、善根——这称为"无瞋"。
其中什么是无痴？凡是慧、了知……乃至……无痴、择法、正见——这称为"无痴"。这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"。
其中什么是缘于行有识……乃至……缘于识有名……乃至……缘于名有第六处……乃至……缘于第六处有触……乃至……缘于触有受……乃至……这称为"缘于触有受"。
其中什么是缘于受有净信？凡是信、信仰、信任、净信——这称为"缘于受有净信"。
其中什么是缘于净信有胜解？凡是心的胜解、确信、确定——这称为"缘于净信有胜解"。
其中什么是缘于胜解有有？除去胜解，受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这称为"缘于胜解有有"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
294. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随着喜受，与智相应，有行作，以色为所缘……乃至……伴随着喜受，与智不相应，以色为所缘……乃至……伴随着喜受，与智不相应，有行作，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。

295. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso.

Tattha katamo alobho? Yo alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘alobho’’.

Tattha katamo adoso? Yo adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘adoso’’. Ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

296. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

297. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso, amoho – ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati – ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

299. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso – ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



295. 其中什么是善根？无贪、无瞋。
其中什么是无贪？凡是无贪、不贪婪、不贪婪状态、无欲、不染著、不染著状态、无贪欲、无贪、善根——这称为"无贪"。
其中什么是无瞋？凡是无瞋、不瞋恚、不瞋恚状态、无恼害、无害、无瞋、善根——这称为"无瞋"。这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的快乐、心的乐，由心触所生的快乐、乐的感受，由心触所生的快乐、乐受——这称为"缘于触有受"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
296. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随着舍受，与智相应，以色为所缘……乃至……伴随着舍受，与智相应，有行作，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
297. 其中什么是善根？无贪、无瞋、无痴——这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的既非快乐也非不快乐，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受——这称为"缘于触有受"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
什么是善法？当欲界善心生起时，伴随着舍受，与智不相应，以色为所缘……乃至……伴随着舍受，与智不相应，有行作，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何为所缘，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
299. 其中什么是善根？无贪、无瞋——这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。

300. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ [paṭhavīkasiṇaṃ (sī. syā.)], tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ , viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

301. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso, amoho – ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

302. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

303. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso, amoho – ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

304. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.



300. 什么是善法？当他为了色界投生而修习道，远离欲乐……乃至……进入并安住于初禅，以地遍为所缘，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
301. 其中什么是善根？无贪、无瞋、无痴——这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
302. 什么是善法？当他为了无色界投生而修习道，完全超越无所有处，进入并安住于与非想非非想处相应的第四禅，舍弃了乐……乃至……在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这整个苦蕴的集起。
303. 其中什么是善根？无贪、无瞋、无痴——这些称为"善根"。
其中什么是缘于善根有行？凡是思、思考、思考状态——这称为"缘于善根有行"……乃至……这称为"缘于第六处有触"。
其中什么是缘于触有受？凡是心的快乐、心的乐，由心触所生的快乐、乐的感受，由心触所生的快乐、乐受——这称为"缘于触有受"……乃至……因此说"如是这整个苦蕴的集起"。
304. 什么是善法？当他修习出世间禅那，导向出离，趋向灭除，为了断除见解，为了证得第一地，远离欲乐……乃至……进入并安住于初禅，这是苦行道、迟钝智，在那个时候，缘于善根有行，缘于行有识，缘于识有名，缘于名有第六处，缘于第六处有触，缘于触有受，缘于受有净信，缘于净信有胜解，缘于胜解有有，缘于有有生，缘于生有老死。如是这些法的集起。

305. Tattha katame kusalamūlā? Alobho, adoso, amoho.

Tattha katamo alobho…pe… adoso…pe… amoho? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘amoho’’. Ime vuccanti ‘‘kusalamūlā’’.

Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo? Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā pasādo’’.

Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘pasādapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇaṃ’’.

Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hotīti. Evametesaṃ dhammānaṃ saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti. Tena vuccati ‘‘evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hotī’’ti.

Kusalaniddeso.

11. Abyākataniddeso

306. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

307. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho , saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo? Ṭhapetvā vedanaṃ, saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.




这是对应的简体中文直译:
305. 其中什么是善根?无贪、无嗔、无痴。
其中什么是无贪...无嗔...无痴?凡是智慧、了知...无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄 - 这被称为"无痴"。这些被称为"善根"。
其中什么是以善根为缘的行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"以善根为缘的行"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐、所感受的心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的净信?凡是信、信仰、确信、净信 - 这被称为"以受为缘的净信"。
其中什么是以净信为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以净信为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...这被称为"以生为缘的老死"。
如是这些法生起。如是这些法聚集、会合、和合、显现。因此说"如是这些法生起"。
善的解说。
11. 无记的解说
306. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟眼识生起,伴随舍,以色为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
307. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的眼识界 - 这被称为"以行为缘的识"。
其中什么是以识为缘的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"以识为缘的名"。
其中什么是以名为缘的第六处?凡是心、意、意识...相应的眼识界 - 这被称为"以名为缘的第六处"。
其中什么是以第六处为缘的触?凡是触、接触、接触性 - 这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐、所感受的心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的有?除了受,想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以受为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。

308. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

309. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā phassasampayuttā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

310. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi saṅkhāro; viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayāpi viññāṇaṃ; nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmaṃ; chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ; phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayāpi phasso; vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

311. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

312. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo? Ṭhapetvā vedanaṃ, saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

313. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā saddārammaṇā vā gandhārammaṇā vā rasārammaṇā vā phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



308. 在那时,以行为缘而有识,行是识的因;以识为缘而有名,识是名的因;以名为缘而有第六处,名是第六处的因;以第六处为缘而有触,第六处是触的因;以触为缘而有受,触是受的因;以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
309. 在那时,以行为缘而有识,识与行相应;以识为缘而有名,名与识相应;以名为缘而有第六处,第六处与名相应;以第六处为缘而有触,触与第六处相应;以触为缘而有受,受与触相应;以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
310. 在那时,以行为缘而有识,以识为缘也有行;以识为缘而有名,以名为缘也有识;以名为缘而有第六处,以第六处为缘也有名;以第六处为缘而有触,以触为缘也有第六处;以触为缘而有受,以受为缘也有触;以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
311. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟耳识生起,伴随舍,以声为所缘...鼻识生起,伴随舍,以香为所缘...舌识生起,伴随舍,以味为所缘...身识生起,伴随乐,以触为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
312. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是身体的愉悦、身体的快乐、身触所生的愉悦快乐、所感受的身触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的有?除了受,想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以受为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
313. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟意界生起,伴随舍,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

314. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanodhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

315. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā saddārammaṇā vā gandhārammaṇā vā rasārammaṇā vā phoṭṭhabbārammaṇā vā dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

316. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

317. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā saddārammaṇā vā gandhārammaṇā vā rasārammaṇā vā phoṭṭhabbārammaṇā vā dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



314. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐、所感受的心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以受为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
315. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随喜,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
316. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐、所感受的心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以受为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
317. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随舍,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

318. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

319. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

320. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo? Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā pasādo’’.

Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho ? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘pasādapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



318. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐、所感受的心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以受为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
319. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随喜,与智相应...伴随喜,与智相应,有行...伴随喜,与智不相应...伴随喜,与智不相应,有行...伴随舍,与智相应...伴随舍,与智相应,有行...伴随舍,与智不相应...伴随舍,与智不相应,有行,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
320. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的净信?凡是信、信仰、确信、净信 - 这被称为"以受为缘的净信"。
其中什么是以净信为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以净信为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。

321. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ , chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo , bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

322. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

323. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo , bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.

324. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



321. 什么法是无记?当他为了色界化生而修习道,远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那色界善业已作、已积集,其异熟远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
322. 什么法是无记?当他为了无色界化生而修习道,超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那无色界善业已作、已积集,其异熟超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
323. 什么法是无记?当他修习出世间禅,导向出离、趣向灭尽,为断除见,为证得初地,远离欲...具足初禅而住,是苦行道、迟通达,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那出世间善禅已作、已修习,其异熟远离欲...具足初禅而住,是苦行道、迟通达,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这些法生起。
324. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟眼识生起,伴随舍,以色为所缘...耳识生起,伴随舍,以声为所缘...鼻识生起,伴随舍,以香为所缘...舌识生起,伴随舍,以味为所缘...身识生起,伴随苦,以触为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

325. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo? Ṭhapetvā vedanaṃ, saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

326. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā saddārammaṇā vā gandhārammaṇā vā rasārammaṇā vā phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

327. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati saṅkhāro.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanodhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ , vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

328. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

329. Tattha katamo saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



325. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的身识界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是身体的不愉悦、身体的苦、身触所生的不愉悦苦、所感受的身触所生的不愉悦苦受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的有?除了受,想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以受为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
326. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟意界生起,伴随舍,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
327. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为行。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意界 - 这被称为"以行为缘的识"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐、所感受的心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以受为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
328. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随舍,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
329. 其中什么是行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以行为缘的识"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。

330. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

331. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

332. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

333. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ , viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Abyākataniddeso.

12. Avijjāmūlakakusalaniddeso



330. 什么法是无记?当意界生起,是唯作,非善非不善,非业异熟,伴随舍,以色为所缘...以触为所缘...意识界生起,是唯作,非善非不善,非业异熟,伴随喜,以色为所缘...以法为所缘...意识界生起,是唯作,非善非不善,非业异熟,伴随舍,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
331. 什么法是无记?当意识界生起,是唯作,非善非不善,非业异熟,伴随喜,与智相应...伴随喜,与智相应,有行...伴随喜,与智不相应...伴随喜,与智不相应,有行...伴随舍,与智相应...伴随舍,与智相应,有行...伴随舍,与智不相应...伴随舍,与智不相应,有行,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
332. 什么法是无记?当他修习色界禅,是唯作,非善非不善,非业异熟,是现法乐住,远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
333. 什么法是无记?当他修习无色界禅,是唯作,非善非不善,非业异熟,是现法乐住,超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
无记的解说。
12. 以无明为根的善的解说

334. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

335. Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāpaccayā saṅkhāro’’…pe… ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā pasādo? Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā pasādo’’.

Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘pasādapaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

336. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

337. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

338. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



334. 什么法是善?当欲界善心生起,伴随喜,与智相应,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
335. 其中什么是以无明为缘的行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"以无明为缘的行"...这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的愉悦、心的快乐、心触所生的愉悦快乐、所感受的心触所生的愉悦快乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的净信?凡是信、信仰、确信、净信 - 这被称为"以受为缘的净信"。
其中什么是以净信为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以净信为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
336. 在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
337. 在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名色,以名色为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
338. 在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名色,以名色为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

339. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

340. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

341. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

342. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā , vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho , adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.

Avijjāmūlakakusalaniddeso.

13. Kusalamūlakavipākaniddeso

343. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



339. 什么法是善?当欲界善心生起,伴随喜,与智相应,有行...伴随喜,与智不相应...伴随喜,与智不相应,有行...伴随舍,与智相应...伴随舍,与智相应,有行...伴随舍,与智不相应...伴随舍,与智不相应,有行,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
340. 什么法是善?当他为了色界化生而修习道,远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
341. 什么法是善?当他为了无色界化生而修习道,超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
342. 什么法是善?当他修习出世间禅,导向出离、趣向灭尽,为断除见,为证得初地,远离欲...具足初禅而住,是苦行道、迟通达,在那时,以无明为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这些法生起。
以无明为根的善的解说。
13. 以善根为缘的异熟的解说
343. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟眼识生起,伴随舍,以色为所缘,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

344. Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

345. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ…pe… manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro , saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā , vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

346. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

347. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ . Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



344. 其中什么是以善根为缘的行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"以善根为缘的行"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。
345. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟耳识生起,伴随舍,以声为所缘...鼻识生起,伴随舍,以香为所缘...舌识生起,伴随舍,以味为所缘...身识生起,伴随乐,以触为所缘...意界生起,伴随舍,以色为所缘...以触为所缘...意识界生起,伴随喜,以色为所缘...以法为所缘...意识界生起,伴随舍,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
346. 什么法是无记?当欲界善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随喜,与智相应...伴随喜,与智相应,有行...伴随喜,与智不相应...伴随喜,与智不相应,有行...伴随舍,与智相应...伴随舍,与智相应,有行...伴随舍,与智不相应...伴随舍,与智不相应,有行,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
347. 什么法是无记?当他为了色界化生而修习道,远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那色界善业已作、已积集,其异熟远离欲...具足初禅而住,以地遍为所缘,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

348. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ , chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo , bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

349. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti – ime dhammā kusalā.

Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti.

Kusalamūlakavipākaniddeso.

14. Akusalamūlakavipākaniddeso

350. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

351. Tattha katamo akusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘akusalamūlapaccayā saṅkhāro’’…pe… tena vuccati ‘‘evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.



348. 什么法是无记?当他为了无色界化生而修习道,超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那无色界善业已作、已积集,其异熟超越一切无所有处,具足非想非非想处想俱行...第四禅而住,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
349. 什么法是无记?当他修习出世间禅,导向出离、趣向灭尽,为断除见,为证得初地,远离欲...具足初禅而住,是苦行道、迟通达,在那时有触...有不散乱 - 这些法是善。
由于那出世间善禅已作、已修习,其异熟远离欲...具足初禅而住,是苦行道、迟通达、空,在那时,以善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有净信,以净信为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这些法生起。
以善根为缘的异熟的解说。
14. 以不善根为缘的异熟的解说
350. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟眼识生起,伴随舍,以色为所缘,在那时,以不善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
351. 其中什么是以不善根为缘的行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"以不善根为缘的行"...因此说"如是这整个苦蕴生起"。

352. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ…pe… manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

353. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye akusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso , phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti , jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.



352. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟耳识生起,伴随舍,以声为所缘...鼻识生起,伴随舍,以香为所缘...舌识生起,伴随舍,以味为所缘...身识生起,伴随苦,以触为所缘...意界生起,伴随舍,以色为所缘...以触为所缘,或以任何为所缘,在那时,以不善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。
353. 什么法是无记?当不善业已作、已积集,其异熟意识界生起,伴随舍,以色为所缘...以法为所缘,或以任何为所缘,在那时,以不善根为缘而有行,以行为缘而有识,以识为缘而有名,以名为缘而有第六处,以第六处为缘而有触,以触为缘而有受,以受为缘而有胜解,以胜解为缘而有有,以有为缘而有生,以生为缘而有老死。如是这整个苦蕴生起。

354. Tattha katamo akusalamūlapaccayā saṅkhāro? Yā cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘akusalamūlapaccayā saṅkhāro’’.

Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ’’.

Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ vuccati ‘‘viññāṇapaccayā nāmaṃ’’.

Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ? Yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ…pe… tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ vuccati ‘‘nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ’’.

Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso? Yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘chaṭṭhāyatanapaccayā phasso’’.

Tattha katamā phassapaccayā vedanā? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ vuccati ‘‘phassapaccayā vedanā’’.

Tattha katamo vedanāpaccayā adhimokkho? Yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā – ayaṃ vuccati ‘‘vedanāpaccayā adhimokkho’’.

Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo? Ṭhapetvā adhimokkhaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho – ayaṃ vuccati ‘‘adhimokkhapaccayā bhavo’’.

Tattha katamā bhavapaccayā jāti? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo – ayaṃ vuccati ‘‘bhavapaccayā jāti’’.

Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ? Atthi jarā, atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā? Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jarā jīraṇatā āyuno saṃhāni – ayaṃ vuccati jarā. Tattha katamaṃ maraṇaṃ? Yo tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘maraṇaṃ’’. Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ. Idaṃ vuccati ‘‘jātipaccayā jarāmaraṇaṃ’’.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti. Tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Akusalamūlakavipākaniddeso.

Abhidhammabhājanīyaṃ.


354. 其中什么是以不善根为缘的行?凡是思、思考、思虑性 - 这被称为"以不善根为缘的行"。
其中什么是以行为缘的识?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以行为缘的识"。
其中什么是以识为缘的名?受蕴、想蕴、行蕴 - 这被称为"以识为缘的名"。
其中什么是以名为缘的第六处?凡是心、意、意识...相应的意识界 - 这被称为"以名为缘的第六处"。
其中什么是以第六处为缘的触?凡是触、接触、已接触性 - 这被称为"以第六处为缘的触"。
其中什么是以触为缘的受?凡是心的非乐非苦,心触所生的不苦不乐,所感受的心触所生的不苦不乐受 - 这被称为"以触为缘的受"。
其中什么是以受为缘的胜解?凡是心的胜解、确信、确信性 - 这被称为"以受为缘的胜解"。
其中什么是以胜解为缘的有?除了胜解,受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这被称为"以胜解为缘的有"。
其中什么是以有为缘的生?凡是那些法的生、产生、出生、再生、显现 - 这被称为"以有为缘的生"。
其中什么是以生为缘的老死?有老,有死。其中什么是老?凡是那些法的衰老、老朽、寿命的损减 - 这被称为老。其中什么是死?凡是那些法的灭尽、消失、破坏、毁灭、无常、消亡 - 这被称为"死"。如是这老和这死。这被称为"以生为缘的老死"。
如是这整个苦蕴生起。如是这整个苦蕴的集合、会合、和合、显现。因此说"如是这整个苦蕴生起"。
以不善根为缘的异熟的解说。
阿毗达摩分别。


Paṭiccasamuppādavibhaṅgo [paccayākāravibhaṅgo (sī. syā.)] niṭṭhito.

缘起分别[因缘分别]已结

